Vērtējums:
Publicēts: 13.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Zviedrija', 1.
  • Referāts 'Zviedrija', 2.
  • Referāts 'Zviedrija', 3.
  • Referāts 'Zviedrija', 4.
  • Referāts 'Zviedrija', 5.
  • Referāts 'Zviedrija', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Zviedrija - Zviedrijas Karaliste ir lielākā valsts Skandināvijas pussalā. Platība – 449 960 km2. Tai pieder Ēlandes un Gotlandes sala Baltijas jūrā. Robežojas ar Norvēģiju un Somiju, krastus apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra. Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kuru bieži vien dēvē par „Ziemeļu Venēciju”. Tā ir uzcelta uz akmens un no akmens.
Zviedrija ir parlamentāra unitāra monarhija. Tagadējā Konstitūcija spēkā kopš 1975.gada 1.janvāra. Tajā ir trīs pamatlikumi: Valdīšanas forma, Akts par troņa mantošanu un Akts par preses brīvību. Valsts galva ir karalis (kops 1973.gada valda Kārlis XVI Gustavs), kam faktiski ir tikai reprezentācijas funkcijas. Likumdošanas vara ir vienpalātas parlamentam riksdagam (349 deputāti), ko uz trīs gadiem ievēl vispārējās un tiešās vēlēšanās aizklāti balsojot. Izpildvara ir valdībai – Valsts padomei. Valdības vadītāju – premjerministru ievēl riksdags pēc tālmaņa (rikstaga priekšsēdētāja) priekšlikuma. Tālmanis kandidatūra saskaņo ar partiju frakciju līderiem. Faktiski par kandidātu izvirza riksdaga vēlēšanās uzvarējušās partijas līderi. Valdības pilnvaras ir ļoti plašas, tajās ietilpst jautājumi, kurus tradicionāli lemj valsts galva. Valdība vada bruņotos spēkus, ārpolitiku, ieceļ augstākos ierēdņus, diplomātiskos pārstāvjus, tiesnešus, var atlaist riksdagu. Zviedrijas administratīvais iedalījums ir lēnes, kopskaitā 24. Lēnes pārvalda valdības iecelti gubernatori.…

Atlants