Gotiku radījuši renesanses laika vēsturnieki, kuriem vārds „gotika” bija sinonīms vārdam „barbarisms” (no ģermāņu cilts- gotiem). Ar to viņi apzīmēja visu viduslaiku mākslu. Vēlāk vārds „gotika” zaudēja savu nicinošo nozīmi un ar to sāka apzīmēt tikai klasisko un vēlo viduslaiku mākslu. Īstenībā gotikas stils ir viens no lielākajiem pasaules fenomeniem. Tas aptver laika posmu aptuveni no 13.-15.gs. (dažviet tas sākās agrāk, dažviet turpinājās ilgāk) un bija izplatīts visās Rietumeiropas un Viduseiropas zemēs. Tāpēc gotikas posmā mākslas vērtības ir ļoti daudzveidīgu, reizēm pat pretrunīgu noskaņu un izjūtu piestrāvotas.
Kādā apskatā par gotikas laika mākslu teikts, ka tajā saliedējās lirisms un traģiska afektācija, apgarotība un satīra, fantastiska groteska un neizskaistināts pasaules attēlojums.
Gotiku mēdz izdalīt trīs galvenajos attīstības posmos: agrā gotika, dižgotika un vēlā jeb liesmojošā gotika (pēdējais nosaukums radies no liesmai līdzīgā motīva, kas šajā laikā bija visai izplatīts gan logu spraišļu veidojumā, gan ciļņos).
Savas virsotnes gotika (t.s. dižgotika) vairumā Eiropas zemju sasniedza 13.gs., bet tās noriets aizsākās 14.-15.gs.…
