Vērtējums:
Publicēts: 10.05.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 1.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 2.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 3.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 4.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 5.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 6.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 7.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 8.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 9.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 10.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 11.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 12.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 13.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 14.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 15.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 16.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 17.
  • Konspekts 'Vidē notiekošie faktori un to skaidrojumi. Atmosfēra. Ogļskābā gāze', 18.
Darba fragmentsAizvērt

SLĀPEKĻA SAVIENOJUMI ATMOSFĒRĀ
Slāpeklis sastāda 76% no atmosfēras masas, bet litosfērā un hidrosfērā slāpekļa savienojumu koncentrācijas ir ievērojami zemākas. Atšķirībā no skābekļa, tas ir inerts un tiešā veidā lielākā daļa dzīvo organismu nespēj to asimilēt, jo saite starp slāpekļa atomiem slāpekļa molekulā NN ir uzskatāma par ļoti stabilu un tās saraušanai nepieciešamā enerģija ir 950 kJ/mol. Līdz ar to slāpekļa aprites ciklā norit dažādi procesi, kas saista slāpekļa savienojumus atšķirīgās to oksidācijas pakāpēs (attēls 61.). Liela loma slāpekļa ciklā ir mikroorganismu izraisītām reakcijām, jo hidro- un litosfērā tieši tie realizē lielāko daļu slāpekļa savienojumu pārvērtību.
Slāpekļa savienojumi atmosfērā sastopami sekojošu savienojumu veidā: N2O, NO, N2O3, N2O4, N2O5, NH3, amonija sāļi. Pārējie slāpekļa oksīdi vai nu veidojas kā starpprodukti dažādās reakcijās vai arī ir nestabili un ātri sadalās:
N2O3  NO + NO2
2N2O3  4NO + O2
N2O4  2NO2
NO + N2O5  3NO2
N2O5  N2O3 + O2
N2O5 + H2O  2HNO3
1914. gadā vācu ķīmiķi F.Hābers un U.Bošs izstrādāja metodi amonjaka ražošanai no atmosfēras slāpekļa, kas radīja pamatu liela mēroga minerālmēslu rūpniecības attīstībai. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants