Kravu pārvadājumi ar autotransportu iegūst pasaulē arvien lielāku nozīmi šā transporta elastīguma dēļ. Arī multimodālā transporta pārvadājumi parasti sākas un beidzas ar autotransporta izmantošanu.
Starptautiskie pārvadājumi - kravu un pasažieru pārvadājumi starp divām un vairākām valstīm, kas tiek izpildīti, ņemot vērā šo valstu noslēgtos starptautiskos līgumus. Raksturīga īpašība šīs sfēras tiesiskajā regulējumā ir tā, ka tās pamatjautājumi tiek risināti starptautiskās transporta konvencijās.
Pēc Otrā pasaules kara starptautiskie kravu pārvadājumi bija stipri kavēti, pastāvošo šķēršļu dēļ – lielākā daļa valstu centā aizsargāt savu iekšējo tirgu. Tas protams neveicināja starptautiskās tirdzniecības attīstību. Lai situāciju starptautisko pārvadājumu jomā uzlabotu, tika nodibinātas starpvaldību organizācijas, kas nodarbojās ar daudzpusēju līgumu ierosināšanu (viena no svarīgākajām – Apvienoto Nāciju Ekonomikas Komisijas Eiropai Iekšzemes Transporta Komiteja (Inland Transport Committee of the United Nations Economic Commission for Europe)), kā arī nevalstiskas organizācijas (galvenokārt – Starptautiskā Autotransporta Savienība (International Road Transport Union) un Starptautiskā Ceļu Federācija (International Road Federation)). Arī Eiropas Transporta Ministru Konferencei (European Conference of Ministers of Transport (ECMT)) šīs jomas attīstībā bija nozīmīga loma.1…
