-
Starptautiskais mārketings. Eksāmena atbildes
3.biļete
Riski starptautiskajā mārketingā
Starptautiskais mārketings saistīts ar darbību svešā, neparastā vidē, citu politiku, demogrāfiju. Risku veidi, īstenojot starptautisko ražošanu: tirgus (realizācijas), politiskie, komerciālie (piemēram, pircēja maksātnespēja), ražošanas, zinātniski - tehniskie (nenoteiktība rezultāta saņemšanā )
Riski tirdzniecības sfērā: komerciālie, tirgus, transporta, riski pēc akcepta, konkurences riski, politiskie, konversijas un transferta riski, moratorija veidošanas risks (maksājumu un finansiālo saistību atlikšanas), valūtas kursa mainīšanas risks
Realizējot starptautisko mārketingu jāņem vērā sekojoši riski:
1)liels ārējais parāds ārvalstīm;
2)valūtas kursu nepastāvība, jāseko līdzi valūtas kursam, jo ārvalstu valdības var izmainīt tirdzniecības likumdošanu, devalvēt valūtu,
3)ārvalstu valdību izvirzītās prasības pret tiem, kas grib ienākt tirgū (neinformētība par ārzemju uzņēmējdarbības regulēšanu un neparedzētiem izdevumiem);
4)izdevumi, kas saistīti ar mārketingu instrumentu pielāgošanu, adoptāciju;
5)kari, terorisms, korupcija, apvērsums, kurš var novest pie ārzemju firmu īpašuma ekspropriācijas( piespiedu atsavināšanas);.
6)Izvēlēto ārzemju patērētāju atšķirīga kultūra, nepievilcīgās produkcijas konkurētspēja.
7)Svešā biznesa vadības kultūra, neprasme efektīvi saprasties ar “aborigēniem”(iezemiešiem).
8)Vadītāju trūkums ar pieredzi starptautiskajā menedžmentā.
riski ir: konkurentu skaita pieaugums, ekonomiskais risks, mārketinga risks, dabas risks, likumdošanas risks, tehnoloģiskais risks, ugunsdrošības risks, medicīniskais risks un finanšu risks.
Pie pozitīvajiem riskiem var pieskaitīt konkurenci, jaunu tehnoloģiju ieviešanu, dažādas akcijas klientiem, kā arī jaunu filiāļu atvēršanu. Konkurentu skaita pieaugums. Riska cēlonis ir pašreizējo konkurentu darbības paplašināšanās, lai iegūtu lielāku tirgus daļu un peļņu. Konkurentiem paplašināšanās nesagādātu lielas problēmas, jo ir zemas ieiešanas barjeras un apkalpošana vienmēr būs ienesīgs bizness. Riska iespējamās sekas ir tirgus daļas samazināšanā, līdz ar to arī peļņas samazināšanās. Ekonomiskais risks - galvenais riska cēlonis ir ekonomiskās situācijas paplašināšanās, kā arī globālā ekonomiskā krīze.…
1. biļete Starptautiskais mārketings un vietējais mārketings – kopīgais un atšķirīgais. Starptautiskā mārketinga būtība. Faktori, lai ietu starptautiskā tirgū: 1. sasniegti griesti savā attīstība vietējā tirgū jeb izsmelta svietēja tirgus iespējas; 2. vietējā tirgū ienāk būtiski konkurenti. Galvenās atšķirības: Starptautiskais mārketings saistīts ar darbību svešā, neparastajā un līdz šim nezināmajā; cit apolitiskā, tiesiskā, demogrāfiskā un sociālā vides; starptautiskā tirgū ir nepieciešama stabilitāte un prognozējamība, jo manevrēt ar konkrētām darbībām ir sarežģītāk; sīka iepriekšējā tirgus izpēte un plānošana. Starpt.mārketings pprasa vides izpēti un stratēģijas izstrādi. starpt.tirgū ir jāizzin kā virzīt produktu tirgū, kādas tradīcijas šai jomā. jāzin konkrētās valsts tiesiskā un likumiskā vide. Jāzin embargo (aizliegums kādu preču ievešanai tirgū), ja tādi ir. 2.biļete Preču eksports un starptautiskais mārketings Eksporta mārketings ir tad, kad eksportieris sistemātiski pēta ārzemju tirgus, pielāgo savu preci tirgus prasībām, kontrole visu preces ceļu no piegādātāja līdz patērētājam. Eksports ir starptautiskā mārketinga sākums. Eksporta pazīmes: 1) Preču/pakalpojumu pārvietošana pāri robežām 2) Apmaksa ārzemju valūtā Atkarībā no tā kāda veidā uzņēmums - ražotājs izmanto starpnieku pakalpojumu, izšķir trīs eksporta kategorijas: 1) Netiešais eksports – uzņēmuma - ražotāja produkcija tiek pārdota ārzemju tirgos ar neatkarīgo starpnieku palīdzību (brokeri, eksporta jeb tirdzniecības uzņēmums utt.). Šajā gadījumā, ražotājs un starpnieks ir no vienas valsts (galvenie plusi: Uzņēmuma – ražotāja ierobežotie resursi; Preču pārpalikumi, pie tām pieprasījuma esamība ārzemju tirgos; Nav nepieciešama pieredze eksporta aktivitātēs; Minimāls politiskais un ekonomiskais risks; eksporta trūkumi: Uzņēmums zaudē kontroli pār preču sadali un veicināšanas politiku; Nav iespējams noteikt pircēju attieksme un vajadzības; Var tikt neievērota cenu un pēc - pārdošanas apkalpošanas politika.) 2) Tiešais eksports - uzņēmuma - ražotāja produkcija tiek pārdota ārzemju tirgos ar neatkarīgo ārzemju starpnieku palīdzību. Šajā gadījumā uzņēmums – ražotājs veic arī starptautiskā mārketinga pasākumus. Lai realizētu tiešo eksportu šādas struktūras var tikt izveidotās ārzemju tirgos: Eksporta nodaļas vai uzņēmuma – ražotāja struktūrvienības, kas realizē pārdošanas funkcijas ārzemju tirgos; Tirdzniecības pārstāvniecība, kuras uzdevumus ārzemju klientu piemeklēšana; Tirdzniecības filiāle utt. Kopīgs eksports – divi vai vairāki uzņēmumi – ražotāji apvienojas ar mērķi pārdot savu produkciju ārzemju tirgos. Šāds eksporta veids dod iespēju uzņēmumiem – ražotājiem sasniegt ievērojamākus kopīgas darbības rezultātus, nekā tie darbotos neatkarīgi. Sinerģisma efekts tiek sasniegts vairāku uzņēmumu - ražotāju resursu un pieredzes apvienošanas rezultātā. (galvenie plusi - Iespēja izveidot komplekso piedāvājumu; Mārketinga kompleksa izdevumu samazināšana; Iespēja izveidot un izmantot vienu stipru tirdzniecības zīmi (brand)
