Lietu tiesības nodrošina tiesību subjektam varu jeb tiešu iespēju rīkoties ar noteiktu lietu. Šī vara var izpausties valdījuma, privātīpašuma, servitūtu, ķīlu un citās formās. Lietu tiesībām ir absolūts raksturs – tās jārespektē visām personām, turpretim saistību tiesībām ir relatīvs raksturs – savas pretenzijas var vērst tikai pret līguma kontrahentu. Tādējādi lietu tiesībām ir lietisks raksturs, bet saistību tiesībām – personisks raksturs.
Lieta (res) kā tiesību objekts romiešu tiesībās jasaprot juridiskā nozīmē - gan visāda veida ķermeniski priekšmeti, pat vergi, gan bezķermeniskas lietas kā mantiskas tiesības u.c.
Galvenie lietu tiesību veidi:
1)īpašuma tiesības – piešķir īpašniekam pilnu varu pār lietu;
2)tiesības uz cita lietu – tiesību subjektam ir nepilna vara pār lietu, jo pati lieta pieder citam (sveša lieta).
2. Lietu iedalījums
Apgrozības lietas un no apgrozības izņemtās lietas. Apgrozības lietas bija tās, kuras varēja būt par lietu tiesību objektiem (varēja iegūt privātā īpašumā, atsavināt, pirkt, pārdot utt.), turpretim no apgrozības izņemtās lietas neviens nevarēja ne iegūt, ne pirkt, ne mainīt. Tādas bija:
1)dievišķo tiesību lietas:
a)svētlietas (tempļi, upurtrauki, dievnami);
b)dievu sargātās lietas ( senie Romas vārti un mūru, robežu zīmes);
c) reliģiskas lietas ( kapa vieta,kur jau kāds apbedīts);…
