Politiskā kontekstā tā grupa uz ko orientējas noteikts nacionālisms , varētu tikt apzīmēta par nāciju. Nacionālisms savukārt ir viena no ideoloģijām , kas vieno sabiedrības lielgrupas. No citām ideoloģijām ar līdzīgām funkcijām tā atšķiras ar to, ka par kādu lielgrupu identificējošu elementu tā uzskata etniskas pazīmes (valodu, kultūru, intersubjektīvo vēstures pieredzi).
Nacionālisms un nācija mūsdienu izpratnē ir samērā jauna parādība, lai gan atsevišķi t6o elementi sastopami jau pirms vēstures pirmsākumiem. Kā politisks masveida fenomens nacionālisms radās reizē ar pilsoniskās sabiedrības izveidošanos Eiropā XVIII un XIX gadsimtā.
Franču nācijas modelis.
Franču nācija kā praugmodelis vēlākajām valstsnācijām ir pilsoniskās revolūcijas produkts. Līdz 1789. gada revolūcijai Francija bija pilnīgi absolūta valsts, kur politiskā līdzdalība bija iespējama tikai nelielai cilvēku kārtai, taču jau 1795. gadā raksturīgāka kļuva pieaugoša masu iesaistīšanās politiskajā procesā. Franču revolūcija atklāja modernajā pasaulē būtiski jaunu elementu – demokrātisko pieeju valsts lietu kārtošanā, t. i. Plašāku slāņu apzinīgu līdzdalību politiskajos procesos.
Revolūcijas kredo bija pirmie trīs konstitūcijas panti, kas skanēja apmēram šādi – cilvēki piedzimst brīvi un līdztiesīgi un paliek tādi, katram cilvēkam ir viņa dabiskās un neatņemamās tiesības, tādas kā brīvība, īpašums, drošība un tiesības pretoties apspiešanai, kā arī visas suverenitātes avots ir meklējams nācijas būtībā. …
