-
Eiropas Savienības ekonomiskā politika
Brīva preču kustība starp ES valstīm bez muitas barjerām. Barjeru atcelšana notika pakāpeniski un noslēdzās ar Māstrihtas vienošanos. Speciāli pētījumi liecināja, ka muitas režīma uzturēšana rada lielus zaudējumus, dārgi izmaksā, palielina preču kustību starp valstīm. Līdz ar to mazinās saimniekošanas efektivitāte. Pret trešajām valstīm muitastarifi tiek pazamināti saskaņā ar GATT Urugvajas saieta lēmumiem.
Brīva cilvēku kustība. Jebkuras ES valsts pilsonis var brīvi pārvietoties Savienības ietvaros, kļūt par darba ņēmēju; uz viņu pilnā mērā attiecas konkrētas valsts darba un sociāla likumdošana, ieskaitot tiesības saņemt pensiju, bezdarbnieka pabalstu, apdrošināšanas medicīnas pakalpojumus.
Brīva ieguldījuma kustība, t.i., nekādi investīciju ierobežojumi ES valstīs (šo valstu investoriem). Tiek izvirzīts uzdevums vienādot investīciju nosacījumus un veicināt kapitālieguldījumus. Brīvo preču kustību, darba spēka kustību un kapitāla kustību raksturo kā atlantus, kas uz saviem kamiešiem tur Eiropas Savinības konstruktīvi visai sarežģīto daudzstāvu celtni.
Ekonomiskā un monetārā savienība(EMS), kas nozīmē koordinētu pieeju kopējai ekonomiskajai politikai un kopējas valūtas ieviešanu. Pāreja no Eiropas kopienas valūtas attiecību regulēšanu uz EMS notika 20.gs deviņdesmitajos gados 1. Bet būtiski ir arī ES integratīvas pārējie virzieni: “Zaļā Eiropa” – lauksaimniecības integrācija.…
Pirmkārt, jāsāk ar to, ka Eiropas Savienība jeb ES ir 27 valstu apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Par Eiropas Savienības veidošanās sākumu var uzskatīt 1957. gadā noslēgto Romas līgumu, bet formāli Eiropas Savienība tika nodibināta 1993. gadā, stājoties spēkā Māstrihtas līgumam, kurš paplašināja kopējās politikas pielietošanas sfēru, ietverot sevī 1957. gadā nodibināto Eiropas Kopienu . Eiropas Savienības pamatideja ir orientēta uz brīvu un kopēju tirgu, ar vadmotīvu, ka eiropieši ir vienoti daudzveidībā. Valstīm nepārttraukti bija un ir jālēmj, par to kā lai sasniegtu valstu sociālo un ekonomisko progresu, ko var panākt, piemēram,atceļot dažādos ierobežojumus, kas pastāvēja tirdzniecības jomā; rūpējoties , ka tirgus attīstās nepārtraukti, bet sabalansēti. Protams, nav viegli šādā savienībā atrast kompromisu, bet to sasniegšanai ir izvirzīti ekonomiskās integrācijas pamatvirzieni, kas evolūcijas, ārējo un iekšējo apstākļu iespaidā ir mainījušies un radušies jauni.
