“1989. gadā uzliesmoja jauno žurnālu izdošana. Tika piedāvāti 605 žurnāli. Tas ir divreiz vairāk kā 1985. gadā. 1991. gadā jauno žurnālu daudzums samazinājās līdz 541. Parasti puse no žurnāliem tiek slēgti. Lai radītu skaistu, pievilcīgu žurnālu, kas piesaistītu lasītāju un arī reklāmdevēju, tiek lietots biezs papīrs, krāsainas fotogrāfijas un sarežģīta grafika.
Žurnālos ir iestājies t.s. “caurskatīšanas” laiks, kad lasītāji iegūst 80% informācijas no rakstu virsrakstiem, ievadiem, parakstiem zem bildēm un ilustrācijām, bet ne no satura. Kaut gan ienākumi no reklāmām žurnālos 1995. gadā sastādīja 8,5 milj. dolārus, žurnāli vēl joprojām nebija pārliecināti, kādu formātu izvēlēties un par kādu auditoriju būt pārliecinātiem.” [4]
“Ir ļoti grūti nodefinēt, kas ir žurnāli, kas domāti visai sabiedrībai, dažādām noteiktām grupām. Tie vēršas pie katra un tos var iedalīt trijās grupās:
• masu interešu žurnāli. Pie tiem pieskaita iknedēļas un ikmēneša žurnālus – Der Spiegel, Stern, Focus, Neue Revue), kā arī programmas( FF, TV – Movie, Gong).
• dažādām mērķa grupām domātie žurnāli. Sievietēm – (Brigitte, Cosmopolitan, Freundin, Tina), ģimenes žurnāli (Eltern), jauniešu žurnāli (Bravo, Micky Maus, Pop Rocky).
• specializētie žurnāli. Interjers, erotiskie, sports, auto, dzīvnieki, daba, kultūra......” [2]
…
