Demokrātija- politisks režīms, kurā augstākā vara pieder tautai, pilsoņu vairākumam, kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus.
Demokrātija tiek raksturota nevis kā subjekts, bet gan pilsoņu kopums, kas liek pārejai uz demokrātisku režīmu, kā galveno jautājumu politikas veidošanā izvirzīt jēdzienu polisa/demos. Šo pārēju uz demokrātisku valsts pārvaldes režīmu veido šādi galvenie komponenti:
Jo vairāk valsts populācija, kas atrodas noteiktā teritorijā, valstī ir nosvērtāka un stabilāka, balstīta uz plurālo nacionālismu, kopēju valodu, reliģiju un kultūras vērtībām, jo sarežģītāka politika veidojas, jo procesi galvenokārt valstī, kas pāriet uz demokrātisku režīmu veidojas balstoties uz kopējām vērtībām, jau ierastām tradīcijām, kas padara demokrātijas procesa ieviešanu iespējamāku nekā multikulturālās valstīs.
Taču iepriekš minētais nenozīmē, ka demokrātijas konsolidāciju nevar pielietot un ieviest multikulturālās valstīs. Tāpat kā valstīs ko apdzīvo viena tauta, ar kopējām interesēm, valodu un reliģiju, arī multikulturālās valstīs var ieviest šo demokrātiju un tāpat ir nepieciešama, lai veidotu stabilu politiku, demokrātiskas valsts institūcijas un demokrātiskās normas, kas veido demokrātisku valsts pārvaldi.1
Demokrātija kā valsts pārvaldes režīms.
Demokrātiju var iedalīt tiešajā un pārstāvnieciskajā demokrātijā. Tiešā demokrātija veidojās antīkajā pasaulē- Senajā Grieķijā, apmēram 6.- 4. gs p.m.ē. Tiešajā demokrātijā gandrīz visi varēja piedalīties valsts pārvaldē, izņemot sievietes un vergus, kam šādas iespējas bija liegtas. Tiešajā demokrātijā lēmumi tiek pieņemti balsojot.…
