No 2001. gada šajā čempionātā es piedalījos kā smaiļotāja, bet kad lielās noslogotības darbā un mācībās dēļ es vairs nevarēju turpināt trenēties nolēmu, ka varu palīdzēt šo pasākumu rīkot. Šogad mani pienākumi bija informēt sportistus un trenerus par čempionāta norisi, izlozēt sportistu celiņu numurus un protokolēt sportistu rezultātus, tā kā šī joma man ir labi pazīstama tas man nesagādāja nekādu grūtību.
Čempionāta rīkošana ieskaitījos tāpēc, ka uzskatu, ka sports ir viens no svarīgākajiem fiziskajiem audzināšanas līdzekļiem, tas iesocializē cilvēkam disciplīnu un atbildību, pilnveido cilvēka fiziskās un morālās īpašības, ka arī iemāca cīnieties ar grūtībām. No savas pieredzes zinu, ka iesaistoties kādā no sporta veidiem cilvēks iegūst ne tikai sporta prasmi, bet arī kādu citu, piemēram, es iemācījos runāt latviski un uzzināju, ka jāsniedz pirmā medicīniskā palīdzība.
Novērtējot abas manas brīvprātīga darba pieredzes es varu secināt, ka abas pieredzes paplašināja manu redzesloku un veicināja sociālo kontaktu veidošanu, deva man papildus prasmes, ko iespējams varēšu izmantot savā darba vietā.
…
