Hanzas savienības uzplaukums un panīkums

Hanzas savienība, arī Hanza (latīņu: Hansa Teutonica) bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pār jūras tirdzniecību Ziemeļeiropā. Hanzas savienība tika nodibināta ārzemju tirdzniecības interešu un privilēģiju savstarpējai nodibināšanai un aizsardzībai Astoņas tā laika Latvijas pilsētas piederēja Hanzas savienībai, bet Rīga bija viena no galvenajām Hanzas pilsētām.
Vārdam Hansa viduslaiku augšvācu valodā bija vairākas nozīmes, kas tulkojamas kā "karadraudze", "grupa", "svīta", "bars" un ar to apzīmēja apbruņotu ceļojošo tirgotāju draudzes. Kopš 12. gadsimta tas visvairāk tika lietots Eiropas ziemeļrietumos. Tikai no 14. gadsimta vidus veidojās pilsētu savienība ar regulārām sanāksmēm, ko sauca par "Hanzas dienām" (Hansetagen).
Sākumā Hanza kalpoja kā impērijas simbols, un to uzskatīja par vācu nacionālās valsts priekšteci ziemeļos, Vilhelma II laikā -par vācu jūras flotes varenības iemiesojumu, bet Trešā reiha laikā tā atspoguļoja Vācijas "dzīves telpas" paplašināšanas centienus austrumu virzienā.
Pēc Otrā pasaules kara, notiekot pagriezienam par 180 grādiem, Hanza atkarībā no skatpunkta tiek minēta kā piemērs "tautas masu lomai vēstures veidošanā", lai uzsvērtu šķiru cīņas nozīmi vēsturiskajās norisēs, kā tas bija Vācijas Demokrā­tiskās Republikas historiogrāfijā, vai arī kā vienotas Eiropas pirm­sākumu Rietumos. Visi šie ideoloģiski atšķirīgie spriedumi balstās uz līdzīgiem vai pat vieniem un tiem pašiem avotiem un atklāj ne tikai konkrētās politikas aktuālo aspektu, bet arī rāda, ka vēsture nav nekas pastāvīgs un nemainīgs, gluži otrādi - vēsturi "rada" Vēsturnieki.…