Eiropas vēsturi laika periodā no 1648.gada Vestfālenes miera līguma līdz 18.gs otrās puses revolūcijai pieņemts apzīmēt par “absolūtisma laikmetu”. Šis jēdziens-absolūtisms- tiek definēts kā neierobežota, vienpersoniska monarha vara, taču līdzās tai tāpat pastāvēja daudzi padomdevēji un ierēdniecības aparāti. Lai gan tiek teikts, ka monarham ir neierobežota vara, visam ir savas robežas, kuras pārsvarā nosaka reliģija un tiesību joma.
Francijā absolūtisms veidojās ilgstošā politiskās attīstības procesā un nostiprinājās tikai 17.gadsimta vidū, pēc tam, kad 16.gadsimta sākumā tika pabeigta mūsdienu Francijas teritorijas iekarošana. Franču absolūtisms, kas atklājās kā visu tā savstarpēji cieši saistīto uzbūves elementu nesagraujama sistēma, tika uzskatīts par īpaši labi organizētu sistēmu, kas pat kļuva par tādu kā paraugu citu valstu valdniekiem. Citās Eiropas valstīs tika atdarināts franču valdnieku reprezentācijas stils, turklāt ir zināms arī salīdzinājums, ka Eiropas valstis ir kā Saules sistēmas pavadoņi, kas riņķo ap centru jeb Sauli- Franciju. …
