Jūgendstils Rīgā un citur Eiropā radās 19.gs. beigās un 20.gs sākumā, kas aptvēra gan arhitektūru, gan arī citas mākslas jomas. Vairāk nekā jebkurā citā laikmetā arhitektūra atspoguļoja gan sabiedrības estētiskās tendences, gan sociālos pamatus. Neko no gotikas, vai romantikas, neko no klasikas. Lai dzīvo jaunais stils – jaunības stils, jūgendstils, kuram tiek uzsvērta pilnīga radoša brīvība, jauna materiālu un konstrukciju izmantojums un, kura metropole atrodas tepat Latvijas galvaspilsētā – Rīgā.
Jūgendstilā primārais bija pilnīgi radoša brīvība, ekspresīva, atraisīta fantāzija ar tieksmi visus utilitāros būves elementus radīt kā māksliniecisku vērtību. Šis stils arhitektūrā ienācis no lietišķās un grafiskās mākslas, tas deformē visus nonvencionālās arhitektūras elementus. Pat logs nedrīkst būt tāds kā parasti, jo tas ir reprezentācijas spogulis galvenajā fasādē. Jūgends prata apvienot eleganci, komfortu, racionālu konstrukciju un formu oriģinalitāti. Jūgendstila pamatā ir dabas ornamenti un dabiskais līniju daiļums.…
