Mana zeme. Manas mājas. Tā ir mana karaliste, un es tās karaliene. Vai vienkāršāk sakot, mans patvērums no visa un visiem.
Sapņi. Tās ir mūsu slēptākās vēlmes un karstākās ilgas, ko nereti izsapņojam gan miegā, gan nomodā esot. Sapņos un fantāzijā cilvēks iedomājas to pašu labāko, skaistāko, ideālāko.
Uz Zemes ir simtiem valstu, tik daudz skaistu vietu, pa kurām cilvēce jūsmo. Kaut gan maz esmu no tā visa redzējusi, taču zinu, ka mana ideālā zeme nepastāv nedz šeit, nedz simtiem kilometru kaut kut prom. Lai veidotu savas mājas, savu zemi, man jāpaņem no visa pa druskai. Es aizņemšos skaistākās Francijas pilis un Parīzes burvību. Paņemšu Tibetas kalnus, aizgūšu japāņu kultūru un palmas, citronus no Āfrikas zemēm.
…
