-
Latvijā pagājušajā gadsimtā iznākušais laikraksts "Tēvija"
Avīze bija viegli saprotama jebkuram latvietim. No 1942. gada aprīļa redaktori vēl vairāk atviegloja lasītāju informācijas ieguvi ar jaunas sadaļas izveidi- „Ātrās ziņas”. Ātrās ziņas sastāvēja no trīs vārdiem, kas paziņoja galveno, it kā tas būtu virsraksts. Izskatās, ka latviešu tautai patika avīze un viņi to labprāt pirka un ievietoja sludinājumus.
Skatoties uz šo avīzi, ar 21. gadsimta aci es teiktu, ka avīze ir izveidota labi. Man bija interesanti viņu lasīt, avīze likās saistoša un interesanta. Tās lielie, spilgtie, izceltie, interesantie virsraksti likās saistoši, virsraksts ieinteresēja un mudināja izlasīt rakstu. Manuprāt, laikrakstā bija ievietota uz to brīdi visnepieciešamākā informācija latvietim. Mani piesaistīja pēdējā lapaspuse, kur pašā apkašā, lasot katru izdevumu, varēja sekot kāda rakstnieka romānam. Vēlreiz pārdomājot kāda uz to brīdi ir bijusi situācija valstī, metās drebuļi un tajā pašā laikā nesaprašana, kā viņi spēja regulāri izdot laikrakstus, izsūtīt tos un ievākt visus sludinājumus. Ja man kāds jautātu, vai es pēc sava skatījuma gribētu, ko mainīt avīzē, es noteikti atbildētu- Nē! Cepuri nost, redaktoru priekšā par tik labi paveiktu darbu kara laikā. Viņiem ir izdevies izveidot ļoti labu laikrakstu.
…
Tēvija bija latviešu valodā izdots laikraksts nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941 — 1945), kas no 1941. gada 1. jūlija iznāca Rīgā, no 1944. gada 17. oktobra līdz 1945. gada 29. aprīlim Liepājā. Jāatdzīst, ka „Tēvija” ir pastāvējusi arī pirms tam, tālā 1895. gada. Par, ko liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīvi.[1] Avīze tika spiesta vecajā drukā. Bet sākot no 1941 g., tā tiek izdota latviešu valodā. Avīze tika izdota visai bieži, apzinoties, ka tās izdošana ir notikusi kara laikā. Avīze iznāca sešas reizes nedēļa, svētdienas tika uzskatītas par brīvdienām. Par laikraksta galveno izdevēju tiek uzskatīts Ernests Kreišmanis (1890. — 1965.), bet faktiski “Tēvijas” izdošana bija Ostlandes reihskomisariāta Propagandas nodaļas pārziņā. Par “Tēvijas” pirmo redaktoru kļuva Arturs Kroders , kuru no redaktora pienākumu izpildes 1941. gada 24. jūlijā atcēla. No 1941. g. 25. jūlija līdz 23. septembrim redaktora pienākumus pildīja Andrejs Rudzis , tad par redaktoru tika iecelts rakstnieks Pauls Kovaļevskis (Klāns). No 1944. gada 26. novembra laikraksta redaktors bija Jānis Vītols (idejiskais vadītājs jau no 1941.g.). Pamatnosaukums- „Tēvija.” Vēlāk 1944.g. –„Tēvija. Frontes izdevumi.”,1944.g. – „Tēvija un Kurzemes Vārds”, 1944-1945- „Tēvija. Skrejlapa.”. Laikrakstam „Tēvija” redakcija ir bijusi visai liela. Redakcijas locekļi bija- Z. Bārda, H. Mindenbergs (ārlietu red.), P.Polis (1941.-1944.g. sporta nod. Vadītājs), A. Startmanis (1941.- 1945.g. ārlietu nod. Vadītājs), K. Zariņš (1941.- 1944.g. literatūras daļas vadītājs), A. Podnieks (1941.- 1944.g. tehniskais redaktors). Bez biedriem redakcijā strādāja vēl- V. Baltkājs (1941.- 1944.g.), M. Čulītis (1941.- 1944.g.), K. Dreimanis (1941.- 1944.g.), J. Miķelsons (1941.0 1943.g.), K. Rabācs (1941.- 1944.g.), V. Skultāns (1941.- 1944.g.), A Šmits (1941.- 1944.g.). Redakcija ir nepārtraukti darbojusies, neskatoties uz tā brīža smago situāciju. Visilgāk redakcija ir atradusies Rīgā- Blaumaņu ielā 38-40. Laikraksts tika spiests no 1941.g. „Rotas” 1. Spiestuvē, bet 1942.g. spiestuvē „Tēvija”, ar 1944 .g.- Liepājā, spiestuvē „Kultūra”, ar 1944 .g. spiestuve nav atzīmēta (faktiski, iespieda vagonos iekārtotā spiestuvē pie Liepājas ezera, vēlāk- Raiņa parka tuvumā.) Ar redakciju varēja arī sazināties, katram daļas vadītājam bija savs kontakta tālrunis, kā arī ārkārtas situācijās varēja sazināties ar dispečeru. Kā arī avīzes abonēšanu varēja veikt, zvanot pa norādīto tālruni. Jāatdzīst, ka esmu visai pārsteigta, par to cik redakcija ir attīstīta.
Atsauces nekvalitatīvas. Darbā ir gramatikas kļūdas.
