Statistika, izmantojot speciālu statistisko metožu sistēmu, veic sociāli ekonomisko parādību un procesu attīstības izpēti, to izmaiņu laikā izpēti. Šīs parādības var tikt uztvertas gan statistiski, gan dinamiski. Abi šie reālās īstenības uztveres veidi ir saistīti, viens otru papildinoši un reizē pretēji.
Ar statistisko skatījumu uzmanība tiek pievērsta rezultātam, kāds ir iestājies noteiktā laika momentā, savukārt dinamiskajā skatījumā uzmanība tiek pievērsta lietu un parādību pārmaiņu konstatēšanai, kas notiek laika tecējumā, noteiktas kārtības noskaidrošanai un likumsakarību atklāšanai šo pārmaiņu procesā.
Par dinamikas rindām statistikā sauc statistisko rādītāju secīgu nozīmju rindu, kas skaitliski raksturo kādas parādības procesu laikā. Dinamikas būtiska īpašība ir nepārtrauktība un secība, dinamikas rindā katrs nākamais loceklis ir cieši saistīts ar iepriekšējiem locekļiem. [1 ; 245]
Šī referāta mērķis bija, izmantojot Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datus par pavisam uzbūvēto dzīvokļu skaitu Latvijā, aprēķināt dinamikas rindas līmeņu absolūtos un relatīvos pārmaiņu rādītājus, dinamikas rindas vidējos lielumus un atklāt dinamikas rindas pamattendenci jeb trendu laika posmā no 1990. gada līdz 2005. gadam, kā arī raksturot iegūtos rādītājus.
Šo rādītāju aprēķināšanā tika izmantota vienādu laika intervālu dinamikas rinda par pavisam uzbūvēto dzīvokļu skaitu Latvijā laika posmā no 1990. gada līdz 2005. gadam.…
