Nolēmu rakstīt par pašnāvības tēmu eksistenciālismā. Kāpēc izvēlējos tieši šo tēmu? Šī tēma mani interesē jau krietni sen. Mani interesē iemesli, kāpēc cilvēks izvēlas atņemt sev galu. Kādu motīvu vadīts cilvēks izšķiras par šādu savas dzīves iznākumu? Vai tiešām tā ir izvairīšanās no problēmām? Vai varbūt tajā visā slēpjas kas daudz dziļāks? Vēlējos noskaidrot motīvus un izdibināt visu iespējamo, kāpēc cilvēks izdara šādu šķietami muļķību. Šķita, ka eksistenciālisma filozofija un literatūra varētu uz to atbildēt, tāpēc par sava referāta pamatu ņēmu Albēra Kamī darbu „Mīts par Sīsifu”. Izlasot to, sapratu, ka manas domas sakrīt ar autora domām. Tāpēc lielākoties atsaucos tieši uz šo darbu.
Reiz internetā izvērsu diskusiju: „Kam ir jānotiek, lai cilvēks izšķirtos par labu pašnāvībai?” Es saņēmu vairākas atbildes. Taču aizdomājos par vienu: „Nedari to! Tas nav tā vērts!!” Kā vērts? Ja nav vērts mirt, tad vai ir vērts dzīvot?…
