Eiropas Kopienas tiesību aktu spēks Latvijā.
ES iestāžu aktus Latvijā pasludina par “saistošiem” vai spēkā esošiem kompetentas valsts institūcijas. ES institūciju normatīvo juridisko aktu spēku Latvijā, kā jebkurā dalībvalstī, un jaunu supranacionālas tiesiskās kārtības elemntu veidošanos tajā, kā Savienības telpas sastāvdaļa, lielā mērā ietekmēja Eiropas Kopienu Tiesas formulētie principi -ES tiesību tiešās iedarbības princips, ES tiesību prioritāte pāri nacionālajām tiesībām, dalībvalsts atbildības par ES tiesību neieviešanu princips. Konkrētas ES institūcijas juridiskā akta spēks Latvijā nosakāms vadoties pēc nostādnēm: dominējošā loma ES tiesībām ir kopējā pārziņā esošajās jomās; ES institūciju akti, kas tieši piemērojami dalībvalstīs iedarbības ziņā pielīdzināmi nacionālajiem juridiskajiem normatīvajiem aktiem un dalībvalstīs stājas spēkā pašos aktos vai dibināšanas līgumos paredzētajos termiņos; ES institūciju aktu, kas nav tieši piemērojami dalībvalstīs, juridiskais spēks izriet no fakta, ka Latvijas valsts institūcija, izpildot dalībvalsts pienākumu, implantējusi šo aktu kopumā vai tā normas savā aktā; ja implantējot Savienības institūcijas aktu nacionālajā likumdošanā, konstatējamas pretrunas starp aktu, kas satur ES tiesības normas un nacionālo normatīvo juridisko aktu, kas apveltīts ar augstāku juridisku spēku, tad pretrunas ir starp Latvijas normatīvajiem juridiskajiem aktiem.8
…
Jebkura sistēma ir savstarpēji saistītu elementu kopums, kas sakārtots pašorganizācijas vai ārējas iedarbības rezultātā. Tiesību normām ir gan kopīgas, gan atšķirīgas pazīmes. Oficiālo tiesību normu sistematizāciju veic tās valsts institūcijas uzdevumā, kas pieņēmusi attiecīgā veida normatīvos juridiskos aktus, un tās rezultāts tiek noformēts, pieņemot jaunu aktu. Latvijā normatīvo aktu sistematizāciju veic Tieslietu ministrija. Tās uzdevums: 1)sakārtot aktus hronoloģiski, atbilstoši normatīvo aktu veidam, tiesību nozarei un tēmai 2)nošķir spēku zaudējušos normatīvos aktus vai atsevišķas tiesību normas no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un tiesību normām 3)aizstāj agrāk izdotajā normatīvajā aktā atsevišķus vārdus, skaitļus, vārdkopas, teikumus vai teikuma daļas ar vēlāk izdotajā normatīvajā aktā norādītajiem 4)papildina agrāk izdota normatīvā akta tekstu ar vēlāk izdota normatīvā akta vārdiem, skaitļiem, vārdkopām, teikumiem vai teikuma daļām.
