Radošā domāšana – ikviens bērns piedzimst ar radošām spējām, taču mūsu pienākums ir nodrošināt klimatu, kas sniegtu atbalstu bērna radošajiem pūliņiem. Psihiskās brīvības izjūta veicina radošās spējas, sagādājot bērnam izpausmes brīvību. Bērna izturēšanās veidam ir nepieciešamas zināmas robežas, un tas jāpielāgo sabiedrības vajadzībām, bet viņa radošā gara simboliskās izpausmes nevajag ierobežot. Taču bērna izpausmes brīvība nedrīkst nomākt pārējo cilvēku brīvību. Radošajai domāšanai nepieciešams stimuls, kaut kas konkrēts ar ko strādāt.
Kritiskā domāšana – lai iedrošinātu bērnu spriest, viņš jāpārliecina par pareizas spriešanas nozīmi, jāparāda, ka tā var nodrošināt panākumus un ka kļūdas spriešanā var radīt nepareizu risinājumu un neveiksmi. Jāmudina, lai viņi pārbauda mūsu idejas un domāšanas veidu. Arī bērnam jābūt gatavam, ka viņa idejas tiek rūpīgi izvērtētas un pārbaudītas. Bērniem jāiemāca, ka atvērtība ideju pārbaudei neapdraud viņa integritāti, bet apstiprina viņa cilvēcisko vērtību.
Problēmu risināšana – problēmas risināšanā būtiski svarīga ir domāšana. Bērna spēja izmantot domāšanu problēmu risināšanai noteiks viņa panākumus dzīvē. Problēmu risināšana veicina un attīsta domāšanas un spriešanas prasmes, izmantojot un aktualizējot bērna zināšanas par faktiem un sakarībām. Iegūtie rezultāti palīdz attīstīt pašpārliecinātību un spējas, attieksmi, ko var izteikt ar vārdiem: „Es pats varu izdomāt.” Lai atrisinātu problēmu tā ir jāsaprot, tad jāplāno rīcība, lai risinātu uzdevumus, tad pārbauda situāciju un to novērtē.
…
