Aristoteļa „Nikomaha ētikas” 3. grāmata pēc manām domām ir par to, kā Aristotelis izskaidro tikumības būtību un veids, kā tikumība tiek iedalīta – tā ir saistīta ar afektiem un darbībām. Tikumību Aristotelis iedala – labprātīgā rīcībā, kad cilvēks sevi nepiespiež vai rodas nezināšanas, kad darbība tiek veikta, tā ir apzināti izvēlēta, un otrs nelabprātīga rīcība, kad cilvēkam pieņemot lēmumu, ne vienmēr tas ir pēc pašagribas, piemēram, ja kādu virza spēcīga gaisa plūsma vai arī cilvēki, kam piemīt vara. Nelabprātīgu rīcību darītājs vēlāk nožēlos, bet labprātīgu rīcību darītājs vēlāk nenožēlo. Ierosinājums un pats cēlonis ir pašā cilvēkā. Aristotelis iztirzā arī jautājumu par izvēli, jo gan bērni, gan citas dzīvas būtnes ir spējīgas uz labprātīgu rīcību, nevis uz jau apzinātu izvēli. Kas tiek saistīta ar labprātīgu un nelabprātīgu rīcību, jo turklāt pēkšņa un negaidīta rīcība gan var būt labprātīga, bet apzināti izvēlēta – ne. …
