| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Juridiskajai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu veidi | 4 |
| 1.1. | Fiziskās personas kā juridiskās personas pārstāvja atbildība | 4 |
| 1.2. | Juridiskajai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu veidi | 4 |
| 1.3. | Nosacījumi piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai | 6 |
| 2. | Skaidrojumi, viedokļi par Juridiskām personām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem | 7 |
| 2.1. | Kriminālatbildība par atkārtoti gada laikā izdarītu likumpārkāpumu | 9 |
| 2.3. | Juridiskās personas definīcijas problēma | 10 |
| Secinājumi | 12 | |
| Priekšlikumi | 13 | |
| Izmantotie avoti | 14 |
2.2. Juridiskās personas definīcijas problēma
Ja Krimināllikums saglabā tādu redakciju kā pašlaik - bez juridiskās personas definīcijas, vispirms būtu nepieciešams noskaidrot, kas Latvijā spēkā esošajos tiesību aktos tiek saprasts ar jēdzienu "juridiskā persona", kā arī noskaidrot, kādās tiesību nozarēs šobrīd ir noteikts juridiskās personas statuss un paredzēta atbildība.
Pievēršoties civiltiesībām, redzams, ka saskaņā ar Civillikuma 1407.pantu "par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība". Juridiskās personas kalpo tam, lai civiltiesiskā apgrozībā blakus fiziskām personām varētu piedalīties arī tādi komplicēti veidojumi kā valsts (kopumā), pašvaldības, statūtsabiedrības, uzņēmumi, kuriem ir sava nošķirta manta, par ko var tikt noslēgti darījumi un kas var būt par saistību izpildījuma un mantiskās atbildības objektu. Tātad svarīgākā juridiskās personas pazīme ir mantas nošķirtība tādā līmenī, ka attiecīgais veidojums spēj izlemt jautājumus par rīcību ar šo mantu arī gadījumos, kad tam jānes atbildība par uzņemtajām saistībām.
Uzņēmumu reģistra pārstāvji norāda, ka, stājoties spēkā Komerclikumam, ir mainījusies izpratne par uzņēmumu, kāds tas tika saprasts likumā "Par uzņēmējdarbību", un nav viena termina, ar ko varētu aizstāt līdz šim Krimināllikumā lietoto terminoloģiju. Juridiskās personas definīcijas problēma veiksmīgi risināta Krievijas Civilkodeksā, kur jautājumiem par juridiskās personas statusu un atbildību izstrādāta atsevišķa nodaļa. Krievijas civiltiesībās par juridiskām personām atzītas organizācijas, kuru īpašumā, saimnieciskajā darbībā vai operatīvajā vadībā ir nošķirta manta, kuras atbild par savām saistībām ar šo mantu, var savā vārdā iegūt un atsavināt īpašuma tiesības un personiskās nemantiskās tiesības, uzņemties pienākumus, kā arī būt par prasītāju un atbildētāju tiesā. Civilkodeksa 51.panta 2.daļā noteikts, ka juridiskā persona tiek uzskatīta par izveidotu no valsts reģistrācijas brīža.6
…
Atsevišķos Krimināllikuma pantos paredzēta atbildība, ja pārkāpums izdarīts gada laikā kopš administratīvā pārkāpuma izdarīšanas, kas, pārkāpējam zinot, likumā noteiktā kārtībā fiksēts. Saskaņā ar Krimināllikuma 23. panta piekto daļu atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos veido atkārtoti gada laikā izdarīti tādi paši likumpārkāpumi, par kuriem kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja pastāv to kopums, tas ir, ja konstatēts, ka šie likumpārkāpumi šajā laikā izdarīti ne mazāk kā divas reizes, un ja iepriekšējā reizē, pārkāpējam zinot, tie likumā noteiktajā kārtībā fiksēti. Kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tā pati persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Šajā situācijā rodas neskaidrība attiecībā uz juridisko personu: - vai nepieciešams konstatēt, ka tās pašas juridiskās personas interesēs kāda fiziskā persona ir izdarījusi pārkāpumu atkārtoti gada laikā; - vai nepieciešams konstatēt, ka tās pašas juridiskās personas interesēs pārkāpumu atkārtoti gada laikā ir izdarījusi tā pati fiziskā persona.
