Vērtējums:
Publicēts: 22.11.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 1.
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 2.
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 3.
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 4.
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 5.
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 6.
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 7.
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 8.
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 9.
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 10.
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 11.
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 12.
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 13.
  • Referāts 'Mācīšanās stili un motivācija', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Mācīšanās stili    4
2.  Grupas analīze    6
3.  Pārveidojošā tipa analīze    9
  Secinājumi    12
  Izmantotā literatūra    13
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
D.Kolba teorija samērā precīzi atspoguļo katra mācīšanās tipa raksturīgās iezīmes un rezultāts ir atbilstošs. Kaut arī, protams, atbilstība nav pilnīga, tomēr, raksturīgās iezīmes ir un rezultātā indivīdiem atbilst tas mācīšanās stils, kas tiem ir sanācis izpildot testu pēc izmantotās teorijas. Iegūtais rezultāts ir noderīgs sadzīvē, jo ļauj veiksmīgāk apvienot komandas un veidot maksimāli efektīvu darba grupu.
Pēc konkrētajiem respondentiem secināms, ka visvairāk izplatīts ir pārveidojošais mācīšanās stils, mazāk izplatīti ir izplatošais un pielāgojošais, bet retākais mācīšanās stils ir piesavinošais. Autore pieļauj, ka tas ir saistīts ir faktu, ka pārsvarā aptaujātie mācās vienā fakultātē un attiecīgi jau ir izvēlējušies vienu nozari, tātad, iespējams, ka rakstura iezīmes šai grupai ir līdzīgas. Autore pieļauj iespēju, ka gadījumā, ja aptauja tiktu veikta citā fakultātē, tad rezultāti būtu atšķirīgi.
Tomēr, jāzina, ka iegūt kādās zināšanas tikai uz vienas konkrētas stadijas nav iespējams. Konkrēta pieredze (pirmā stadija), diez vai spēs cilvēkam kaut ko vērtīgu iemācīt, ja vien netiks izmantota refleksīvā novērošana, jeb pārdomu pilns vērīgums (otrā stadija). Tāpat informācijas organizēšana un tās nozīmes interpretēšana ir ļoti svarīgi eksperimentēšanas mācību procesa elementi. Šim posmam seko teorijas veidošana, iegūtās informācijas korelēšana ar citiem līdzīgiem piemēriem un secinājumu izdarīšana par dotās pieredzes pragmatiskumu un atbilstību (trešā stadija). Konkrētās pieredzes vispārināšana ļauj izmantot to arī citās situācijās. Galīgā secinājumu, apkopojumu un agrāk noformulētās teorijas pārbaude tiek veikta ar pētījumu palīdzību (ceturtā stadija).
Autore uzskata, ka iegūtie rezultāti atvieglos turpmāko mācīšanās procesu, jo kaut arī mēs apstrādājam informācijas plūsmu ikdienā, ne vienmēr cilvēki pievērš uzmanību tam, kādā veidā to dara. Pēc tam, kad ir veikta analīze ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko veidu, kuru pielietojot mācīšanās procesu var padarīt ātrāku.

Autora komentārsAtvērt
Atlants