Brīvības problēma, kura uzskatāma par cilvēka dzīves galveno vērtību un, kura sastāv no diviem aspektiem – teorētiskā (pārdomas par brīvības esamību) un praktiskā (cīņa par brīvību) – pastāv jau no seniem laikiem. Brīvība tika sajusta un apzināta kā spaidu un atkarības prombūtne.
„Tādos izteicienos kā: ķermeņa brīvais kritiens, brīvā alkoholisko dzērienu pārdošana, brīva Čehijas pašnoteikšanas sākot ar 1918. gadu u.c., mums ir darīšanās ar brīvības jēdzienu, ar kuru saprot kā: atkarības trūkumu no jebkādas darbības, vai darbinieka, vai apstākļa. Šīs brīvības jēdziens ir negatīvs.1"
Bet, Losskij uzreiz bija atzīmējis, ka būt brīvam no kāda viena apstākļa pavisam nenozīmē, ka esi brīvs no pārējiem apstākļiem. Realitātē ir neiespējams eksistēt un nebūt atkarīgam no apstākļiem. Pavisam cita lieta, ja iet runa par velmi, tieksmi, tā saukto domas brīvību. Tiekties un vēlēties var ari to, ko nekad neizdosies sasniegt. Bet kāda jēga?…
