Grieķu - persiešu kari

Norises laiks 500-448 gads p.m.ē.,
Norises vieta - Grieķijas teritorija, Mazāzijas pussala, Kipra, Ēģipte.
Cēloņi - Persiešu vēlme paplašināt impēriju; Dārija I neapmierinātība ar līdzšinējiem iekarojumiem; persieši izmanto grieķu nesaskaņas un nevienotību savā labā.
Maratonas kauja
Kulminācija pirmajam nozīmīgajam Persijas impērijas valdnieka Dārija I mēģinājums pievienot impērijai pārējās Grieķijas zemes. Notika 490. gadā p.m.ē. Šajā kaujā Persiešu karaspēks ar Trirēmu kuģiem izsēdās Maratonas līcī ar 20,000-60,000 lielu karaspēku, kur tos sakāva aptuveni 10,000 lielā Atēniešu hoplītu (smagi bruņotas kājnieku militārās vienības) armija. No šī atgadījuma radusies leģenda par Maratonas skrējienu - ka grieķis Feidipīds noskrējis ceļu no Maratonas līdz Atēnām (42 km), lai paziņotu par uzvaru, un nomiris, to pasakot.
Termopilas kauja
480. gada p. m. ē. Pavasarī persiešu valdnieks Kserkss, Dārija I dēls, sapulcināja lielu karaspēku, kurā bez persiešiem bija iekļauti arī Persijai pievienoto valstu karavīri — ēģiptieši, babilonieši, feniķieši un citi. Pārcēlušies no Mazāzijas pss. Pār Hellespontas jūras šaurumu, Kserksa karapulki iebruka Ziemeļgrieķijā, kur nesastapa gandrīz nekādu pretestību. Tajā pašā laikā apmēram 800 persiešu karakuģu tuvojās Grieķijas krastiem. Redzot persiešu milzīgo spēku, Grieķijas polisas beidzot saprata, ka, tikai visiem apvienojoties, būs aizsargāts katrs atsevišķi. Kopīgai cīņai pret persiešiem apvienojās apmēram 30 pilsētas.…