Garlībs Merķelis dzimis Lēdurgā, mācītāja ģimenē. Tēvs Garlībā ieaudzināja tieksmi pašam visu vērot un vērtēt. Kad reiz zēns pieredzēja veca, nevainīga zemnieka pēršanu un visa bērna būtne bija satricināta par šādu cilvēka cieņas pazemojumu, tēvs pastāstīja viņam par latviešu paverdzināšanu. Pēc tēva nāves pusaudzis dienām un mēnešiem dzīvoja viņa bibliotēkā, iejuzdamies franču apgaismotāju gara pasaulē. Turpretim Rīgas skolās Garlībs iemantoja tikai riebumu pret dogmatismu. Progresīvi noskaņotu vācu inteliģentu un Lielās franču revolūcijas notikumu ietekmē skaidrojās Merķeļa uzskati. Strādādams par mājskolotāju dažādās muižās, Merķelis vēroja dzimtbūšanas šausmas. Kabineta klusumā uzaugušais, kautrīgais Merķelis izšķīrās par aktīvu rīcību: reiz naktī pēc sarunām ar dedzīgiem, bet neizlēmīgiem draugiem, Merķelim dzima ideja sacerēt grāmatu. “Es izlēcu no gultas, piegāju pie rakstāmgalda un uzrakstīju virsrakstu: “Latvieši filozofiskā gadsimta beigās”.” Tapa viens no pasaulē spožākajiem un interesantākajiem publicistikas darbiem, kas veltīts cilvēku atbrīvošanai no feodālās ekspluatācijas.…
