Manuprāt, Freidu varētu uzskatīt par sapņu analīzes aizsācēju, bet viņa teorija aprobežojas ar to,ka cilvēks sapņo to, ko viņš vēlas. Savukārt Jungs daļēji turpinot Freida iesākto, visu apraksta daudz detalizētāk, „ielien” dziļāk cilvēka būtībā, apraksta ceļu uz cilvēka garīgo attīstību. Mūsdienās lielākoties sapņi tiek skaidroti pamatojoties uz Karla Gustava Junga pētījumiem. Junga pētījumi ir plašāki, viņa teorijas par arhetipiem, kolektīvo zemapziņu, viņa sapņu interpretācija savā veidā pārveidoja psiholoģijas zinātni. Psiholoģijas zinātne tika padziļināta un tā kļuva pieejamāka parastiem cilvēkiem. Nav apšaubāms, ka abiem šiem vīriem, Freidam un Jungam, ir liela ietekme mūsdienu psiholoģijā. Viņi abi ir devuši lielu ieguldījumu sevis izzināšanai ar sapņu palīdzību. Teorijas atšķiras, bet tādēļ katrs pats individuāli var izlemt, kura teorija viņu piesaista labāk.
Nedaudz citādāka pieeja sapņiem ir Viljamam Džojam, bet viņa teorijā ir manāmas dažas Karla Gustava Junga teorijas iezīmes. Džojs uzskata, ka peronības pārvētība ikvienam cilvēkam norit atšķirīgi. Nereti to iemesls ir fiziskas dabas draudi. Viljamu Džoju 1974.gadā skāra smaga slimība, kuru viņš uzskata par savu pārvērtību ceļojumu sākumu. Šajā personības pārvērtību ceļojumā ļoti svarīga loma bija tieši sapņiem. Viņš nosapņoja, ka viņam jāuzraksta grāmata un tā arī izdarīja, izdodot grāmatu „Džoja ceļš”. Džojs īpaši uzsvēra, ka ir svarīgi nevis vienkārši saprast sapni, bet gūt dziļāku izpratni par sevi, lai turpmāk varētu turpināt sapņu skaidrošanu. Šī doma ir līdzīga Junga uzskatiem. …
