Daktiloskopijas nosaukums radies no grieķu vārda daktylos – pirksts un skopein- skatīties.
Daktiloskopija ir kriminālistiskās tehnikas sastāvdaļas trasoloģijas īpaša sadaļa, kuras priekšmets ir cilvēka roku delnu, kāju pēdu un to pirkstu volārās ādas virsmas papillārlīniju ainas pētīšana personu identifikācijas nolūkā, kā arī noziedzīgu nodarījumu veicēju (vainīgo personu) reģistrēšanai un meklēšanai.
Daktiloskopijas izpētes objekti ir roku pirkstu un kāju pēdu papillārrakstu aina. Kā izpētes objekts tā kļūst, atspoguļojoties pēdu nospiedumu veidā uz priekšmetiem pēc to saskares ar cilvēka rokām un kāju pēdām.
Volārās ainas ir ļoti noturīgas. Volārās ādas ainu noturīgums saglabājas visā cilvēka dzīves laikā kopš bērna rašanās mātes miesās. Cilvēkam augot, volārās ādas aina palielinās izmēros, bet papillārrakstā sākotnējā veidā nemainīgas saglabājas visas detaļas.
Daktiloskopijas lielo nozīmi noziedznieku atmaskošanā nosaka trīs apstākļi:
1.Pirkstu pēdu notikuma vietās relatīvi plašā izplatība, kas praktiski nemazinās, kaut arī likumpārkāpēji ir diezgan labi informēti par daktiloskopijas iespējām. Tas izskaidrojams gan ar to, ka vairākums noziedzīgu nodarījumu izdara situatīvi – bez iepriekšējas sagatavošanās, gan ar to, ka tikai pirkstu galos koncentrētie nervu receptori un to ādas rievainā uzbūve nodrošina pietiekami drošu un precīzu rīcību ar dažādiem instrumentiem vai priekšmetiem, turpretī rīkoties ar cimdiem ir neparocīgi.…
