Autors rāda, cik nozīmīga ir dažādu svētku svinēšana studentu dzīvē, lai veiksmīgi izveidotu pasākumu, tiem ir noteikta, stingra kārtība, kā jāveic priekšdarbi. Pasākumu organizēšanā liela loma tradīcijām: „Par laimi starp mums bija ļoti apdāvināts mūziķis, kurš ne tikai pielāgoja mūziku mūsu sadzejotajiem pantiem, bet arī, sarkanā frakā tērpies, kā to prasīja fukšu teātra tradīcijas, diriģēja orķestri”. Studenti veido teātra izrādes, rīko balles, kas domātas pašu priekam.
Tomēr vācu studentu statuss un būšana livonim, uzlika zināmas saistības sociālo piederību, kas prasīja ievērot noteiktas, sabiedrībā pieņemtas normas. Sabiedrības sašutumu jaunie vācu studenti saņēma tad, kad nāca gaismā viņu izklaides ar igauņu meitenēm: „Tādēļ nebija jābrīnās, ka „Venēcijas nakts” nebija noslēpums un izsauca sašutumu visā „labajā” sabiedrībā. Lielāko satraukumu radīja tas, ka mēs bijām izvēlējušies rīkot uzdzīvošanu ar „apšaubāmas slavas” igaunietēm tieši tad, kad mums būtu pienācies piedalīties Mussen-ballē.(..) tā neesot Tērbatas studentiem, un īpaši ne livoņiem, piemērota uzvešanās”.
Stāstā tiek rādītas daudzas vācu studentu izdarības, kas tiem jau izveidojušās par tradīciju, kas, cik noprotams no stāsta, atkārtojas gadu no gada. Viena no šādām tradīcijām ir livoņu pulcēšanās pilsētas laukumā un apelsīnu ēšana kādā konkrētā vietā, ko studenti nodēvējuši par „pavasara stūrīti”.
Fēgezaka stāsts ir uzjautrinošs, tas iepazīstina ar Tērbatas studentu dzīvi no vācu studenta pozīcijām. Autors sniedz plašu ieskatu studenta dzīves aktualitātēs šajā laikā. Interesanti, ka par mācību procesu tiek veltītas vien pāris rindas, norādot, ka tas it nemaz nav bijis primārais, ar ko jānodarbojas sevis cienošam vācu studentam. Viss stāsts ir veltīts studentu izklaidēm un veiktajām pārgalvībām.
…
