| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Koksnes ķīmiskās apstrādes tehnoloģijas | 4 | |
| Celulozes iegūšana | 5 | |
| Celuloze iegūšana no koksnes | 5 | |
| Koksnes sagatavošana | 5 | |
| Sulfītcelulozes iegūšanas tehnoloģija | 6 | |
| Sulfīta atslāņa pārstrāde | 7 | |
| Sulfātcelulozes iegūšanas tehnoloģiskais process | 8 | |
| Sulfīta un sulfāta metožu salīdzinājums | 9 | |
| Citas celulozes iegūšanas metodes | 9 | |
| Iegūtās celulozes apstrāde un izmantošana | 9 | |
| Izmantotā literatūra | 10 |
Mūsdienās gandrīz visas papīra šķirnes tiek gatavotas no koka celulozes un koka masas. Lieli koka celulozes daudzumi tiek patērēti kartona ražošanā. Koka celuloze ir pamatizejviela mākslīgo šķiedru ražošanā. Viskozo zīdu gatavo tikai no koka celulozes (1m3 koksnes dod 170...200 kg viskozās celulozes un, attiecīgi, 160...170 kg zīda). Viskozais zīds ir pārāks par naturālo šķiedru ne tikai sadzīvē, bet arī tehnikā. Lielu daļu no izejvielām kordu ražošanai, kurus lieto aviācijas un automobīļu rūpniecībā, veido biskozā šķiedra no koksnes celulozes. Viskozais kords, salīdzinot ar kokvilnas kordu, ir ar lielāku siltumizturību un mehānisko izturību. Automobīļu riepu kalpošanas termiņš palielinās 1,5 reizes. No viskozās šķiedras iegūst arī māksligo vilnu un kažokādu.
Celulozes nitrāti, kuru ieguva no augstvērtīgās koksnes celulozes, izmanto plēvju, laku, plastmasu, kā arī nezdūmu šaujampulvera ražošanā.
Paaugstinātu ekonomisko efektivitāti dod celulozes iegūšanas blakusproduktu utilizācija, piemēram no pēc sulfītmetodes iegūtās celulozes blakusproduktiem iegūst raugu, etilspirtu, liešanas saistvielas, miecvielas, bet no pēc sulfātmetodes iegūtās celulozes – sārmaino lignīnu, kuru izmanto kā kaučuku pastiprinātāju, sveķu iegūšanā.
Cits svarīgs novirziens koksnes ķīmiskajā apstrādē ir hidrolīzes rūpniecība, kura ir uz robežas ar citu zinātni – bioloģiju, jo ir mikrobioloģiskā rūpniecība. Šī rūpniecība ļauj pārstrādāt koksnes atkritumus un arī lauksaimniecības atkritumus. Viens no tādiem produktiem ir etilspirts, kuru izmanto kaučuka sintēzē un citās sintēzēs. Viens no galvenajiem tādiem produktiem ir lopbarības olbaltumvielu raugs. Bez tiem hidrolīzes rūpniecībā iegūst ksilītu (kurš ir pēc enerģētiskās vērtības identisks cukuram 4 kcal/g , bet 2 reizes par to saldāks), furfurolu (izmanto sintētiskās gumijas sintēzē) un citu produktus.
Trešāis svarīgais koksnes ķīmiskās pārstrādes novirziens ir meža ķīmiskā rūpniecība (лесохимическая промышленность)[1]. Pirolīzes rezultātā ir iespējams iegūt metilspirtu, etiķskābi, kokogli, ģenerātoru gāzi, fenilsveķus un citus vētīgus produktus.Liela nozīme ir ekstrakcijas rūpniecībai. Terpentīns, kanofolijs tiek izmantots daudzās un dažādās rūpniecībās, sākot no parfimērijas un laku-krāsu rūpniecības un beizot ar farmāciu u.c. …
Koksne – sarežģīts komplekss gan no bioloģijas, gan no ķīmijas viedokļa. Tā galvenokārt (≈99%) sastāv no organiskām vielām. Tāpēc koksnei ir pilnībā pielietojami organiskās ķīmijas likumi. Aptuveni 70% no koksnes organiskajām vielām ir ogļūdeņraži, kurus var hidrolizēt skābes. Skuju kokos ogļūdeņražu daļā ir ≈ 70%, lapu kokos ≈ 80%. Ogļūdeņražu daļā ietilpst celuloze- polisaharīds, kura masas daļa koksnē ir aptuveni 50% no koksnes masas. Pārējā ogļūdeņražu daļa ir necelulozes polisaharīdi, kurus sauc par hemicelulozēm. Visu ogļūdeņražu daļu koksnē sauc par holocelulozi. Aptuveni 30% no koksnes aromātiskās dabas vielas, šo koksnes daļu sauc par lignīnu. Nelielu daļu koksnes veido tā saucamās ekstraktvielas, t.i. vielas, kuras var ekstraģēt no koksnes ar neitrālajiem šķīdinātājiem. Tie galvenokārt ir mazmolekularie savienojumi. Galvenie koksnes komponenti ogļūdeņraži un lignīns ir lielmolekulāri savienojumi. Kā rūpnieciskā izejviela koksne sāka savu ceļu kā būvmateriāls, degviela un sveķu izejviela. Ķīmijas zinātnei un tehnoloģijasi attīstoties koksne veica garu ceļu, līdz ķīmiskajai izejvielai. Bet joprojām koku izmanto, kā būvmateriālu, īpaši atzīmējot tās lielu izturību, pie maza blīvuma, elastīgumu, zemu siltumvadītspēju un tās apstrādes vieglumu.
