Apmēram 2900 gadu p. m. ē. Ķīnā dzīvoja leģendārs imperators Fu CI. Kā vēsta leģenda, viņš redzēja, kā no Dzeltenās upes izgāja zirgs- drakons. Imperators pazina tā krāsās, tie bija spēki- iņ un jaņ, kuri valda par dabu un cilvēku: jaņ iedarbojas pozitīvi, bet iņ- negatīvi. Ja šī harmonija izjūk, kādu nelabvēlīgu iekšēju vai ārēju faktoru dēļ, tad rodas slimības.
Pirms ārstēšanas ārsti kārtīgi apskatīja slimo, pirmkārt, pārbaudīja pulsu un apskatīja mēli.
Viens no ķīniešu ārstiem atšķīra 51 veidu pulsa un 37 meles toņu, no kā darīja secinājumus par slimības raksturu.
Senajā Ķīnā jau bija pazīstamas tādas slimības, kā cukura diabēts, masalas, holēra un bakas.
Cits ķīniešu imperators Šeņ Nuņ ( aptuveni 2700 p. m. ē.) skaitās farmakoloģijas un akupunktūras izveidotājs. Viņš izpētīja 100 augu uz to ārstniecisko iedarbību un izveidoja rokasgrāmatu, kur ievietoja visu informāciju. …
