Minerālvielas organisms izmanto kaulu, zobu, eritrocītu uzbūvei, dziedzeru sulu veidošanai, noteikta osmotiskā spiediena uzturēšanai šūnās, skābju un sārmu līdzsvara regulēšanai, tās piedalās nervu impulsu pārvaldē un ietilpst daudzu fermentu struktūrā.
Minerālvielas organismā visvairāk sastopamas neorganisko skābju sāļu veidā, kā arī kompleksos savienojumos ar olbaltumvielām un taukiem.
Minerālsāļus dala divās grupās:
1.Kas sadaloties organismā dod skābju atlikumu – fosfors, sērs, hlors;
2.Kas sadaloties organismā dod sārmainu atlikumu – kalcijs, kālijs, magnijs, nātrijs.
Atkarībā no minerālvielu patēriņa organismā un to daudzuma pārtikas produktos tās iedala makroelementos un mikroelementos. Par mikroelementiem uzskata tos minerālus, kuru daudzumi ir mazāki par 1 mg%. Tie ir varš, cinks, kobalts, jods, fluors u.c. Makroelementi ir kalcijs, fosfors, kālijs, nātrijs, magnijs, dzelzs.…
