Vērtējums:
Publicēts: 25.09.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Kopsavilkums kursā "Komunikācijas vēsture"', 1.
  • Konspekts 'Kopsavilkums kursā "Komunikācijas vēsture"', 2.
  • Konspekts 'Kopsavilkums kursā "Komunikācijas vēsture"', 3.
  • Konspekts 'Kopsavilkums kursā "Komunikācijas vēsture"', 4.
  • Konspekts 'Kopsavilkums kursā "Komunikācijas vēsture"', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Prese arī vairs nav izteikts politiskais ierocis un tām nav kādai politiskajai partijai vai personai par labu pozicionēta skatījuma. Tās tiecas pēc lielākas tirāžas un vairāk reklāmdevējiem. Protams, tas nenozīmē, ka presē paustais ir pilnīgi objektīvs, jo nepastāv tikai viena patiesība. Uz daudzām lietām iespējams paskatīties no dažādiem rakursiem un ar dažādām priekšzināšanām, taču visi šie viedokļi var būt pareizi.
Televīzija Televīzija. 1990.gadā satalīttu televīzijai ir lieli nopelni Baltijas valstu atbrīvošanās cīņā. Notikumi pie Viļņas TV centra tika translēti visā pasaulē.9
Pieaug televīzijas kanālu skaits. Vairāki kanāli raida citās valstīs, kur atrodas diezgan daudz to iedzīvotāju. Satura ziņā ietekmējas no lielajām valstīm. Parādās kvalitātes kritums. Ir tādi raidījumi, kā, piemēram, „Big Brother”, „Robinsoni ” vai „Gribi būt miljonārs?”, kuru ideja tiek no vienas valsts pārpirkta otrā, bet raidījuma ideja un struktūra nemainās. Ir tikai citi vadītāji, dalībnieki un valoda. Taču raidījuma koncepcija Rīgā, Madridē, Turcijā ir vienāda.
Radio tiek atskaņota ārzemju mūzika. Parādās radiostacijas, kuras raida konkrētu mūzikas stilu. Tomēr tas ir risks tām radiostacijām, kas raida daudzveidīgu stigu.
Ziņas un izklaide jaucas kopā, tādējādi atliekot malā citas funkcijas ( izglītība, kritika, kontrole).
Latvijā politikas mediatzācija notiek divējādi no vienas puses, politika ir kļuvusi atkarīga no medijiem, no otras puses, politika izmanto kā instrumentus.

Autora komentārsAtvērt
Atlants