Plašākā mērogā manas mājas ir Latvija, mana dzimtene. Tā man nozīmē ļoti daudz ne tikai tāpēc, ka te ir manas mājas, draugi un ģimene, bet arī tādēļ, ka esmu te dzimusi un jūtos piederīga. Laikam jau dzimtenes vērtību visvairāk apzināmies, esot svešumā. Gunara Janovska romānā „Sōla” spilgti atspoguļotas cilvēka, kurš pametis tēvzemi, izjūtas. Atmiņas par Latviju un cerība kādreiz atgriezties ir visa dzīves jēga. Arturs jutās nesaprasts un vientuļš – tā, manuprāt, ir atšķirība starp svešu valsti un dzimteni. Savā zemē cilvēks pazīst apkārtējos, zina viņu paražas, bet svešumā cilvēkiem ir cita mentalitāte, dzīves izjūta, vērtības.…
