Balstoties uz kritiku 1980-jos gados izveidojās jaunā institucionālisma skola, kas izpaudās arī racionālās izvēles teorijā, kura norādīja uz institucionāliem faktoriem, kas strukturē indivīdu izvēles. Institucionālā pieeja izpaudās arī neomarksismā, analizējot institūciju pārmaiņas.
Jaunais institucionālisms uzskata, ka politiskās institūcijas netiek uzskatītas tikai par politiskām organizācijām, bet tiek izprastas, kā noteikta uzvedības tipa izpausme vai apkopojums konkrētā vietā. Jaunajā teorijā tiek pievērsta uzmanība gan tradicionālajām institūciju attiecībām, gan neformālajiem līgumiem politiskajā dzīvē. Uzmanība tiek veltīta tam, kādā veidā institūcijas iemieso vērtības, varas attiecībām un šķēršļiem, kā arī iespējām, kas atspoguļojas institūcijas uzbūvē.…
