Funkcionālisms (lat. Functio — izpilde) — modernisma arhitektūras virziens. Radies 20. gadsimta 20.gados Rietumeiropā.
Galvenie pamatprincipi:
tiek ņemtas vērā visas galvenās dzīves funkcijas — dzīvot, strādāt, atpūsties, pārvietoties,
standartizētas dzīvojamās mājas sekcijas un dzīvokļi, ēku izvietojums rindās ar galiem pret ielu,
celtne atbilst tajā notiekošajiem darba un sadzīves procesiem („galvenais vadmotīvs ir forma + funkcija”),
var tikt iekļauts arhitektonisko formu askētisms un shematisms.
Arhitektūra konstruktīvisti īstenoja revolūciju – atbrīvoja to no „ārējā” skaistuma (dekoratīvām detaļām).
„Jaunajā arhitektūrā” atteicās no:
dekoratīvām kolonnām,
fasāžu skulpturāliem izrotājumiem,
ornamentiem,
citiem tamlīdzīgiem slaveniem pagātnes stiliem raksturīgām pazīmēm.
* Tas viss tika pasludināts par lieku, jo nepildīja nekādu lietderīgu funkciju.
Funkcionālisma arhitekti un dizaineri tiecās radīt jaunu pilsētvidi:
demokrātisku
ērtu
atbilstošu laikmetīgajiem estētiskajiem priekšstatiem
Jaunie materiāli un racionālā stila konstruktīvā specifika ļāva būvēt:
lētas,
ar laikmetīgām ērtībām apgādātas daudzdzīvokļu mājas,
veidot praktiskas tipveida mēbeles.…
