Vēstures jēdzieni

Aizvēsture – senākais vēstures posms (cilvēka rašanās-rakstība)
Vēsture - zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības pagātni. Tā atklāj un apraksta pagātnes notikumus, un noskaidro arī kopsakaru pagātnes norisēm.
Vēsturnieks – vēstures speciālists
Vēstures avoti - ir viss, kas nonāk mūsdienās no pagātnes. Lietiskie, rakstiskie, audiovizuālie.
Gadsimts - laika mērvienība, kas vienāds ar simts gadiem. Sākot ar mūsu ēru, gadsimti tiek numurēti un tie tiek nosaukti pēc kārtas skaitļa, piemēram, 20.gadsimts. Gadsimti pirms mūsu ēras arī tiek numurēti, bet tie tiek skaitīti pretējā virzienā.
Gadu tūkstotis -tūkstots gadu ilgs posms
Pirms mūsu ēras – Laiks, pirms ēras, kad gadi vēl netika skaitīti uz priekšu.
Arheoloģija – ir vēstures zinātnes nozare, kas pētī vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus.
Muzejs – iestāde, kas vāc, krāj, sistematizē un izstāda apskatīšanai mākslas darbus, vēstures, dabas, tehnikas, sadzīves vai citus priekšmetus.
Ģints – Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība. Ģints ir nākošā vienība aiz dzimtas.
Cilts – Sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā; šādi organizētu ļaužu kopa
Reliģija - uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Templis - celtne, kura paredzēta reliģiskām vai garīgām aktivitātēm, kā, piemēram, lūgšanas vai upurēšana, vai līdzīgas ceremonijas. …