Studiju motivācija

Aptaujas datu analīze
Darba ietvaros tika aptaujāti 34 respondenti, kurus sastādīja LLU SZF 1. un 2. kursa studenti (1. kurss – 19 respondenti, 2. kurss – 15 respondenti). Vadoties pēc darbā izvirzītās hipotēzes, iegūtie dati tika grupēti pēc tā, vai respondents studē par valsts budžeta vai par personīgajiem līdzekļiem. 20 no aptaujātajiem studē „budžeta grupā”, bet 14 „maksas grupā”.
Sākumā tika jautāts par respondentu attieksmi pret LLU, kā mācību iestādi. Šajā jautājumā krasas atšķirības viedokļos starp „budžeta” un „maksas” studentiem nebija, attiecīgi pozitīva un vairāk pozitīva attieksme bija 80% un 77% respondentu, bet negatīva 5% un 7%.
Nākamais jautājums bija par to, kas bija noteicošais studiju virziena izvēlē. „Maksas” studenti studē sociologa specialitātē, jo kāds (draugs/draudzene) to ieteica (35.7% respondentu), kā arī 21.4% izvēlējās studēt šeit, jo vienkārši vajadzēja kaut kur studēt un interesē tieši specialitāte. „Budžeta” studentiem nav izteiktas viedokļa vienbalsības šajā jautājumā. 20% vajadzēja kaut kur studēt, interesē specialitāte, kā arī specialitāti izvēlējās tieši tādēļ, jo tika budžetā. Tātad 20% respondentu budžeta vieta ir svarīga.
Izvēlētais studiju virziens vairāk interesē tieši „budžeta” studentus (65% respondentu), neinteresē tikai 5%, pārējiem ne interesē, ne neinteresē. Savukārt 50% „maksas” studentiem programma ir vienaldzīga, 7.1% respondentu pilnīgi neinteresē, bet 42.9% interesē. Šeit jau parādās atšķirības viedokļos, kas varētu norādīt uz motivāciju mācīties, jo specialitāti, kas neinteresē vai ir vienaldzīga, protams, būs mazāka motivācija apgūt.
Nākamais jautājums bija par to, kā studenti izprot vārdu studēt. 45% „budžeta” studentu uzskata, ka studēt nozīmē patstāvīgu darbu, kas arī ir galvenā pazīme, kas atšķir studijas no mācībām.
…