Rainis vienmēr ir pārstāvējis ideju par „mainību uz augšu”, kas arī ir manāms lielākajā daļā viņa lugu. Viņš uzskatīja, ka cilvēks nedrīkst visu atstāt kā ir un ka vienmēr ir kāds augstāks punkts, uz kuru tiekties, kuram sekot. Mainība ir ļoti daudzu lugu pamatā, piemēram, „Uguns un nakts”, „Indulis un Ārija” un „Jāzeps un viņa brāļi”. Tieši mainība ir tā, kas šajās lugās veido darbību un sižetu, jo lugu varoņi grib sasniegt pilnību, piepildīt savus ideālus.
Visspilgtāk mainības ideja Raiņa daiļradē saskatāma lugā „Uguns un nakts”, kur šo mainību atspoguļo ļoti interesants tēls – Spīdola. Šī luga kopumā ir sarežģītākais darbs latviešu dramaturģijā, daudz slāņu – mītiskais, sociālais, simboliskais un cilvēciskais un visi lugas tēli ir simboli, kas skatāmi maiņā uz augšu. Spīdola attēlo Raiņa galveno domu šajā darbā, kas ir – maini un mainies uz augšu. Tas skaidri saskatāms visas lugas garumā, jo Spīdola mainās nepārtraukti, būdama gan ļauna un nenovīdīga, gan izmisuma pilna un iemīlējusies. …
