Pati filma man nelikās diez ko interesanta, jo dažu brīdi filmas vidū šķita, ka sižeti ir bezjēdzīgi vai tiek pārāk ilgi apspēlēti, taču pēc filmas var daudz ko pārdomāt “galvā pārcilājot” notikumus.
Filmas laikā neieguvu mīļāko tēlu.
Interesantākais filmas kadrs bija pašās beigās, kur māte bija laimīga par to, ka viņas pazudusī meitiņa ir atradusies, nezinot, ka tai pašā laikā Dauka, aiz pārlieku lielā pārdzīvojuma, skrien jūrā. Kas ar Dauku notiek tālāk filmā neparādās, jo šī jūrā skriešana ir tās pēdējais kadrs. Tas lika pārdomāt to, cik neprognozējama var būt dzīve un, ka mēs nezinām, kad gaidāmas labas un kad sliktas ziņas.
…
