Latvijas Republikas tiesībiestāžu sistēma

Amatpersona nav saucama pie disciplināratbildības, ja tā atradusies galējās
nepieciešamības situācijā, tas ir, veikusi darbības, kas bija nepieciešamas, lai
novērstu valstij vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, personu tiesībām un
brīvībām vai noteiktai pārvaldes kārtībai draudošas briesmas, un konkrētajos
apstākļos tās nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem, kā arī radītais
kaitējums ir mazāks par novērsto kaitējumu.
Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.
Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.
Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu
atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.
Disciplinārsodi
Ja policijas darbinieks pārkāpj disciplīnu, tad viņš tiek disciplināri sodīts.
Disciplinārsods ir likumdošanā nostiprināts valsts piespiedu līdzeklis, ko noteiktā
kārtībā piemēro policijas struktūrvienības priekšnieks attiecībā pret savu tiešo
padoto, kurš ir vainīgs disciplinārā pārkāpuma veikšanā.
Disciplinārlietas izmeklēšanas veicējs ir Iestādes amatpersona vai amatpersonas,
kurām saskaņā ar likumu ir uzdots veikt disciplinārlietas izmeklēšanu.
Disciplinārlietas izmeklēšanai var izveidot komisiju.
Soda nolūks ir atjaunot kādas pieņemtās normas darbību.
Piemērojot disciplinārsodu, jāņem vērā izdarītā disciplinārā pārkāpuma
raksturs un tā radīto kaitējums, amatpersonas vainas forma, atbildību mīkstinošie
un pastiprinošie apstākļi.
Amatpersonai var piemērot šādus disciplinārsodus:
• piezīmi;
• rājienu;
mēneša amatalgas samazināšanu līdz 20 procentiem no mēneša amatalgas uz
laiku no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem;
• brīdinājumu par neatbilstību ieņemamam amatam uz laiku no sešiem
mēnešiem līdz vienam gadam;
• pazemināšanu dienesta pakāpē par vienu pakāpi uz laiku no sešiem
mēnešiem līdz vienam gadam;
• pazemināšanu amatā uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem;
• atvaļināšanu no dienesta.
…