Latvijas Ziemeļaustrumu reģiona elektrisko tīklu izveides pirmsākumi meklējami divdesmito gadu beigās, kad tālredzīgi cilvēki, juzdami elektroenerģijas uzvaras gājienu nākotnē, novērtēja Aiviekstes upes potences un uzsāk elektroenerģijas ražošanu vecajā Šīrona dzirnavās.
Lai jaunais brīnums – elektriska spuldzīte iedegtos tuvākās un tālākās zemnieku sētās, tikai būvētās elektrolīnijas – pirmais elektriskais tīkls. Pirmskara gados, pieaugot lielākās tā laika valsts spēkstacijas – Aiviekstes HES jaudai, elektrotīkls izplētās līdz pat lietotajiem Jēkabpilī un Gulbenē. Jau 10 gadu laikā, praktiski mehānismiem, izmantojot tikai vienkāršās palīgierīces, zirdziņu un cilvēku spēku, tika uzceltas gaisvadu līnijas 240 km garumā. Reti kuram no tā laika elektriķiem – vietējiem puišiem, laimējāt tikai pie speciālas izglītības. Taču ikviens no viņiem ar lepnumu nesa savas profesijas vārdu. Un ļaudis godāja un cienīja savus gaismas nesējus. …
