Māra ir mitoloģiska būtne, par kuras izcelsmi strīdējušies daudzi. Māra ir dievība, par kuras izcelšanos ir divi viedokļi:
Vieni uzskata, ka Māra ir katoļu dievmāte Marija, kura latviešu starpā izplatījusies līdz ar katoļu baznīcas nostiprināšanos. To pierāda tautasdziesmas, jo katoļiem ir paraža Dievu nepielūgt tieši, bet ar svētās Marijas starpniecību.
Citi uzskata, ka Māra ir sena latviešu pagānu dieviete, kuras nosaukums radies no indoeiropiešu saknes mr-.
Tomēr kopš seniem laikiem tiek uzskatīts, ka augstākās dievības-Dieva- varenībai piemīt duālisms. Dieva varenība apvieno sevī materiālo un garīgo, vīrišķo un sievišķo, debesis un zemi. Dieva sievišķā puse ir Dievmāte vārdā Māra. Māra ir vienīgā mitoloģiskā būtne, kura tiek saukta par svētu, bet biežāk par mīļu.
Māra iedzīvina Dieva īpašības. Viņa ir Dieva materiālā izpausme un visas vielas valdniece. Māras ziņā ir visas lietas un norises, kas notiek apkārtnē un dabā, tātad Māras darbības lauks ir visa mūsu pasaule. Māra pieņem attiecīgo pavārdu, kas saistās ar vidi un apstākļiem, kur viņa darbojas, bet paliek Māte. Pazīstamākie ir Zemes māte, Veļu māte, Meža māte, Jūras māte, Vēja māte, un daudzi citi. Attiecīgi ar katru vārdu Māra darbojas citā vidē. …
