Sirmgalvis un jūra. Sirmgalvis. Un. Jūra. Un - saiklis. Ņemsim talkā gramatiku: "Par saikļiem sauc palīgvārdus, kas saista vienlīdzīgus teikuma locekļus..." Vienlīdzīgus. Tātad sirmgalvis ir vienlīdzīgs jūrai, un jūra ir vienlīdzīga sirmgalvim. Viņi abi ir vienlīdzīgi. Nav stiprākā, nav vājākā. Abi vienlīdz neatlaidīgi, cīnīties griboši. Abi vienlīdz sīksti. Un, ja kāds no abiem vienā cīņā zaudē, tas nozīmē, ka nākamajā viņš uzvarēs. Mūžīgā cīņa - cilvēks un stihija. Cīņa bez noteikumiem, bez uzvarētāja un bez zaudētāja.
Bet kādēļ gan Hemingvejs ir izvēlējies šādu nosaukumu "Sirmgalvis un jūra"? Kāpēc jūra? Darbība taču norisinās okeānā. Šādai izvēlei noteikti ir bijusi dziļa nozīme. Lai gan darbs ir izteikti reālistisks, netrūkst arī mitoloģisku zemtekstu. Mitoloģijā jēdziens "jūra" ir mūžīga, neizsīkstoša dzīvības spēka simbols. Jūra bieži tiek personificēta ar dzīvības Māti. Jūra ir dāsna devēja, bet tikpat labi var arī cietsirdīgi atņemt. Tā var apbalvot, bet var arī sodīt un aprakt uz mūžiem savās tumšajās dzīlēs, kas simbolizē bezdibeni. Jūra ir mainīga kā sieviete. …
