Datu aizsardzības tiesības ir administratīvo tiesību apakšnozare, kuru veido tiesību normas, kas atrodamas dažādā pakāpē dažādu nosaukumu normatīvajos aktos. Liela daļa tiesību normu par datu aizsardzību ir koncentrēta likumos, jau kur nosaukumos ir norāde uz datu aizsardzību. Ir arī tādi normatīvie akti, kuros atrodamas tikai dažas normas par datu aizsardzību.
Katra persona ir tiesīga principā pati noteikt par savu personas datu izpaušanu un apstrādi. Fizisko datu aizsardzības likuma pamatmērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības, it īpaši pamattiesību uz privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz personas datu apstrādi. Personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Personas datu apstrāde ir jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu. Vācijas tiesībzinātnē sastopamais jēdziena „datu aizsardzība” skaidrojums: Datu aizsardzība ir visi pasākumi, kuri ir piemēroti vai nepieciešami tam, lai veicot uz personu attiecināmu datu apstrādi, tos aizsargātu pret ļaunprātīgu izmantošanu un līdz ar to novērstu datu subjekta aizsargājamas intereses aizskaršanu. …
