Ārvalstu tiesību vēstures priekšmets tiek apskatīts pēc tās satura un nozīmes, ārvalstu vēstures periodizācijas, pētīšanas metodes. Par pamatu periodizācijai tiek ņemta vispārīgā vēsture – antīkie laiki, viduslaiki un jaunie laiki.
Tā kā referāta tēma ir Viduslaiku Polijas – Lietuvas valsts tiesības, tad turpmāk tiks apskatīta šo valstu pastāvēšana un attīstība laika posmā no 5.gs. līdz 15.gs. beigām un 16.gs. sākuma periodā.
Pēc hronoloģiskā principa tiks apskatītas Polijas un Lietuvas valsts tiesību sistēma, iedzīvotāju tiesiskais stāvoklis – personas juridiski nostiprinātais statuss sabiedrībā, likumdošanas aktos.
Referātā tiks izmantota galvenā metode:
a)vēstures faktu apskats – valsts iekārta un sakarība tās attīstībā
b)salīdzinošā – sinhronā – vienā laika posmā.
Tā kā Polijas – Lietuvas valsts veidošanā un tiesību attīstība viduslaiku periodā ir ietekmējuši valsts un iedzīvotāju tiesisko stāvokli tālākā laika periodā, tad viduslaiku periods ir svarīgs posms šo valstu attīstībā.
VIDUSLAIKU POLIJAS – LIETUVAS VALSTS TIESĪBAS
Par viduslaikiem tiek uzskatīts laika posma no 400.g.m.ē. – V gs. līdz XVI gs.
III gs. p.m.ē. Lietuvas teritorijā ienāca baltu cilšu priekšteči. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos izveidojās lielas cilšu apvienības – augstaiši, zemaiši, jadvigi.
X gs. – XII gs. – radās pirmie valstiskie veidojumi – kunigaitijas.
XIII gs. vidū Mindaugs (valdīja XIII gs. 30. un 40. gados Lietuvā, 1253 gadā ar Romas pāvesta svētību kronēts par Lietuvas karali). Lietuvieši izveidoja savu valsti. Notika lietuviešu zemju apvienošana, kristīšanās un kronēšana, kas bija izcili Mindauga panākumi, kas ieveda Lietuvu Eiropas valstu saimē.…
