Valsts ir noteikta teritorija ar tai piesaistītiem iedzīvotājiem jeb suverēno tautu un publiskā vara. Protams, neatņemama valsts pazīme ir neatkarība. Valsts vajadzīga, lai sabiedrībā uzturētu kārtību, nepieļaut sabiedrībā konfliktus(pēc renesanses domātāju koncepcijas), kā arī nodrošināt katram cilvēkam aizsardzību, garantēt personisko brīvību, paust vairākuma gribu un aizstāvēt mazākuma tiesības (pēc mūsdienu demokrātijas teorijām). Valsts realizē savas funkcijas radot likumus, veidojot valsts izpildvaras sistēmu, īstenojot valstiski svarīgus projektus un programmas.
Valsts forma ir veids, kādā tiek organizēta publiskā vara. Tās var noteikt pēc trim pazīmēm – politiskā režīma (demokrātiskais, autoritārais, totalitārais), valsts iekārtas formas (unitāra un federatīva iekārta; konfederācija nav valsts iekārtas forma, jo tā ir nevis valsts, bet gan suverēnu valstu apvienība) un valdīšanas formas (parlamentārā, prezidentālā, pusprezidentālā – tajā apvienojas gan prezidentālās, gan parlamentārās sistēmas elementi).
Pēc Platona domām ideāla valsts nodrošinās ideālu dzīvi un ka sabiedrība ir vienlīdzīga indivīdam, tikai lielāka, un ka individuālais labums būs labums arī visai sabiedrībai – Aristoteļa kopējais labums. Platona ideja par ideālu sabiedrību ietver sevī katra sabiedrības indivīda apziņa piederībai pie konkrēta slāņa, līdz ar to rodas līdzsvars un nav sabiedrības slāņu konfliktu, jo katrs apzinās savu vietu.…
