Gaisa piesārņojums
Gaisa piesārņojums ir ķīmisks, fizisks (daļiņu piesārņojuma gadījumā) vai bioloģisks aģents, kas izmaina atmosfēras dabiskās īpašības.
Piesārņojumam ir gan dabiski cēloņi (dabiski radušies mežu ugunsgrēki, vulkānu izvirdumi), gan arī antropogēni cēloņi (rūpniecības, lauksaimniecības un satiksmes radītais piesārņojums), kuri ir radušies cilvēka darbības dēļ.
Gaisa piesārņojums pasaulē palielina cilvēku saslimstību un mirstību. Lai to ierobežotu, tiek pieņemti īpaši normatīvie akti, kuru ieviešana vairāk vai mazāk efektīvi ļauj samazināt piesārņojumu.
Atmosfēra
Atmosfēra Zemes virsmas tuvumā sastāv galvenokārt no šādām gāzēm:
slāpeklis- 78%
skābeklis- 21%
argons - 0,93%
oglekļa oksīds- 0,04%
kā arī no daudz mazāka daudzuma citu gāzu. Atmosfērā vidēji ap 3% veido arī ūdens tvaiks. Šo gāzu maisījumu ikdienā sauc par gaisu.
Tīra gaisa sastāvā parasti ir 78% slāpekļa, 21% skābekļa un 1% citas gāzes. Dabā gaisā var atrasties arī ūdens tvaiki, kvēpi, putekšņi, baktērijas, vīrusi un citi piemaisījumi.
Par gaisa piesārņotājvielām sauc vielas, kas ietekmē gaisa kvalitāti. Parasti tās ir:
oglekļa oksīdi - CO2 un CO
sēra oksīds - SO2
slāpekļa oksīdi - NOx
hlors - Cl
fluora savienojumi.…
