Daudzi, kuri dzimuši PSRS pastāvēšanas laikā, atcerās un ir vairākkārt skatījušies slaveno filmu "Likteņa ironija jeb vieglu garu!". Šajā filmas galvenais varonis, esot apreibinājies no alkohola, nejauši ar lidmašīnu no Maskavas aizlidoja uz Ļeņingradu, iekāpa taksī un lūdza tā vadītāju aizvest uz viņa dzīves vietas adresi. Izrādījās, ka Ļeniņgradā ir tāda pati iela daudzdzīvokļu māja ir identiska abās pilsētās. Ieklamburējis daudzdzīvokļu ēkā, viņš nepamanījis neko īpašu, atklāja, ka viņa dzīvokļa atslēga ir arī piemērota konkrētā dzīvokļa atslēgšanai. Iekritis gultā, pat nenojauta, ka viņš guļ citā gultā. Pats filmas sižets ir ņemts no PSRS sadzīves realitātes. Fakts, ka PSRS ir daudzdzīvokļu mājas tika celtas pēc standarta projektiem, ka šis scenārijs varētu būt ļoti ticams. Šīs filmas ievads parāda, kā pilsētplānotāji un arhitekti ņēma vērā centrālās varas pārstāvju uzstādījumus un veidoja vienādas, nepersoniskas daudzdzīvokļu mājas visās PSRS pilsētās. Mūsdienā daudziem Krievijas Federācijas un postpadomju valstīs dzīvojušajiem pilsētniekie ir ikdienas realitāte – pelēcīgi, vienādi, neizteiksmīgi daudzdzīvokļu māju bloki, kuri aizņem lielu pilsētu apbūves teritoriju.
Šajā esejā iztirzāsim, kā privātīpašuma aizliegšana, dzīvojamās platības nodrošināšana priekš visiem, iedzīvotāju iedrošināšana dzīvot kopīpašumā, noveda dažādas PSRS pilsētas noveda pie augstāk minētā iznākuma.…
