Dažāda veida atkarības gan pašizpostošās, gan arī cita veida ir izplatījušās mums visapkārt. Taču aizvien lielāku nozīmi kā pasaules smaga problēma iegūst tieši pašizpostošās atkarības, no kurām ik gadu pasaulē mirst tūkstošiem cilvēku. Smēķēšana, alkoholisms un narkomānija u.c. ir būtiska mūsu sabiedrības sastāvdaļa, tiesa gan negatīva.
Parasti sabiedrībā valda uzskats, ka tāda veida atkarība ne mani, ne manu ģimeni neskars, sevišķi tas attiecas uz narkomāniju, jo ar to pilnvērtīgam sabiedrības loceklim nav ikdienas saskarsme. Savukārt smēķēšana mums ir visapkārt. Tā skar mūs uz ielas, darbā vai skolā, sabiedriskās ēdināšanas iestādēs un daudz kur citur. Arī alkohols būtībā ir mūsu ikdienas sastāvdaļa. Mēs to lietojam dažādos pasākumos, publiskās izklaides vietās un dažreiz vienkārši bez iemesla jaukākas vakara noskaņas radīšanai. Tad rodas jautājums, vai mēs jau neesam atkarīgi un ja neesam cik daudz tas pietrūkst.
Atkarīgo personību parasti raksturo pilnīga pasivitāte savstarpējās attiecībās, atteikšanās no atbildības, bezpalīdzība un mazvērtības komplekts. It kā pietiekami liels pazīmju kopums, kas ļautu mums pamanīt atkarīgo personu, taču mēs ikdienā esam tik ļoti pārņemti paši ar sevi, ka neko nepamanām.…
